Ogres Forums: Par mūsu dzīves vides kvalitāti!

Palielināt attēlu

Pielikumi

• - Pielikums 2.doc (30.00 KB)
• - pielikums 1.doc (34.00 KB)

Mēs esam par cilvēka cienīgu dzīvi cilvēka cienīgā vidē! Tās nav tikai rūpes par savas dzīves vides kvalitāti, tā ir arī atbildība savu bērnu, mazbērnu, nākamo paaudžu priekšā. Pie Ogres un Ikšķiles robežas paredzētā „Saint Gobain” (SG) rūpnīca var atstāt neatgriezeniski graujošu ietekmi uz vidi. Kāpēc rūpnīca būtu jāceļ tieši šajā vietā?

Pozitīvie stāsti par līdzīgām rūpnīcām Eiropā, tiek pasniegti vienpusēji. Valstīs, kur ir krasa bagāto un nabago noslāņošanās, kur nav pietiekami stabila vidusslāņa, cilvēkus var viegli iekārdināt ar lētām un nekvalitatīvām precēm, ar acumirklīgus labumus sološām, bet ilgstošu postu nesošām ražotnēm. Latvija ar panīkušo ražošanu un lielo emigrāciju ir laba augsne dažādām manipulācijām.

Mēs aicinām daudz pamatīgāk, plašāk un dziļāk izvērtēt visus ar SG rūpnīcas iespējamo celtniecību saistītos aspektus.

Sociālekonomiskais aspekts
Viens no galvenajiem rūpnīcas „par” argumentiem ir solītās darba vietas. Taču Ogrei un Ikšķilei akūtāka problēma ir darba roku trūkums. Rūpnīcas specifiski kvalificētais vai mazkvalificētais darbaspēks būs gādājams no citiem reģioniem Latvijā vai ārpus tās. Nodokļi, kas varētu ienākt pašvaldību kasēs, būs relatīvi niecīgi. Ražotnes darbība saistītos ar Ogrei nesamērīgu lielu energoresursu patēriņu. Rūpnīcas izveide jūtami pazeminātu Ogres un Ikšķiles teritorijā esošo nekustāmo īpašumu vērtību. Nevajadzētu pārlieku optimistiski novērtēt rūpnīcas devumu Latvijai kopumā. Tas ir ārzemju uzņēmums, kas Latvijā grib lēti ražot produkciju pārsvarā ārzemju tirgum.

Ekoloģiskais aspekts
Ieceres autori apgalvo, ka rūpnīcas ietekme uz vidi būs nevainojama, tomēr līdzīgu SG ražotņu darbības pieredze Rietumeiropā un  ASV liecina par regulārām sankcijām par pārkāpumiem gan no vietējo varas iestāžu, gan no Eiropas Komisijas puses. Tāpat iecerētā ražotne ir iekļauta vissmagāko vides piesārņotāju A kategorijas sarakstā (Detalizētāk skat. Pielikumos). Pat ja tiktu panākta formāla atbilstība piesārņojuma normām, šādi kaitīgie izmeši būtiski ietekmētu respiratoru slimnieku un arī daudzu alerģiski jūtīgo cilvēku stāvokli. Tāpēc šādas ražotnes tiešs tuvums dzīvojamam mājām un Rehabilitācijas centram bronhiālās astmas ārstēšanai nav pieļaujams . Aizbildinoties ar formāliem ieganstiem, rūpnīcas celtniecības ierosinātāji ir izvairījušies no iespējamā vides ietekmēšanas novērtējuma , lai gan Ministru kabineta noteikumi to prasa.

Kultūrvēsturiskais aspekts
SG iecerētā ražotne ir pilnīgā pretrunā ar Ogres un Ikšķiles kultūrvēsturisko identitāti, ar līdzšinējo attīstības vīziju.
Mēs saprotam, ka Ogre nevar pilnībā atgūt pagājušā gadsimta sākuma kūrorta pilsētas tēlu. Tomēr, Ogre joprojām saglabā savu „pilsētas mežā” vērtību. Ogrē realizētās padomju rūpnieciskās ražošanas plānošanas sekas ir traģisks piemērs, ko nevajadzētu atkārtot, domājot par jaunu riskantu objektu attīstību.

Ikšķiles senā kultūrvēsturiskā vērtība Latvijā bijusi novērtēta vienmēr. Attālums no Baltijas pirmās mūra baznīcas līdz vēsturisko cīņu vietai Nāves salā ir tikpat liels kā līdz iecerētajai stikla vates rūpnīcai. Ikšķile ir sakopta un prestiža dzīves vide. Ja attīstītajās pasaules valstīs arī atrodam līdzīgas rūpnīcas, tad nekur tās neielaužas nācijas kultūrvēsturei tik nozīmīgās vidēs kā tas ir Ogrē un Ikšķilē Latvijā. Bez tam, tās ir celtas arī citās laika prasību situācijās. Mūsdienu modernajai postindustriālajai ekonomikai tā jau ir pagātne. Tikai pilnīga bezgaumība un nevērība pret savu zemi un vidi ļauj tajā ienākt šādiem objektiem.

Mēs esam par cilvēka cienīgu dzīvi cilvēka cienīgā vidē!

Aicinājumu parakstījuši:

1.Ilmārs Dirveiks, arhitekts, Rīgas Tehniskās universitātes lektors, biedrības „Ogres forums” valdes priekšsēdētājs            
2.Egils Dzelzītis, Rīgas Tehniskās universitātes profesors
3.Sintija Kuršinska,   Vides zinātnes un pārvaldības institūta maģistratūras studente, tulkotāja
4.Aivars Kuršinskis, lauksaimniecības enerģētikas inženieris
5.Ilmārs Latkovskis, producents
6.Jānis Putniņš, žurnālists
7.Andris Repulis, Transporta sakaru institūta docētājs
8.Iveta Ruskule, Ogres vēstures un mākslas muzeja direktore      
9.Arno Smiltnieks, Ogres vēstures un mākslas muzeja speciālists
10.Līga Treznovska, žurnāliste
11.Andris Vilks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors
12.Harijs Zariņš, mūziķis, „Opus pro”